Page Loading... please wait!


This message not going away?
Ensure Javascript is on and click the box
Home :: Search :: FAQ :: Downloads   

User Menu


 

Preferred language:

EnglishLatviesu

Last Updated : 2005-03-10 10:37:10 (14749 read)
[Printer friendly page | Send to a friend]

Vides plāns

Kas ir vides plāns un kāpēc tas nepieciešams?

Vides plāns ir tūrisma mītnes / uzņēmuma stratēģisks dokuments, kurā pamatā ir vides aizsardzības pasākumu komplekss, ko uzņēmums apņemas īstenot konkrētā laika periodā, lai uzlabotu savas uzņēmējdarbības vides rādītājus un mazinātu vai pavisam novērstu savas darbības radītās ietekmes uz apkārtējo vidi.

Kas tiek saprasts ar vidi?
Teorētiski ar vidi saprot biotisko un abiotisko faktoru kopumu, tas ir gan dzīvo dabu (dzīvniekus, kokus, augus utt.), gan nedzīvo dabu, ko veido, piemēram, ģeoloģiskie objekti un struktūras, ūdeņi, kā arī apstākļus (temperatūru, vēju utt.). Dabiskā, mazskartā vidē šo faktoru mijiedarbība veido stabilas un noturīgas sistēmas, kas spēj pašas nodrošināt savu pastāvēšanu. Iejaucoties cilvēkam, šis līdzsvars tiek izjaukts, jo tiek ienesti jauni faktori, tiek izmainītas dabiskās saites. Cilvēka darbība atstāj dabā ietekmes. Šis ietekmes izpaužas ne tikai uz vietas, tām var būt daudz plašākas sekas.

Tātad ar vidi tiek saprasta ne tikai apkārtējā dabas vide, kurā darbojas konkrētais uzņēmums un kuras resursus (ūdeņus, zemi, bioloģiskos resursus, kā kokus, augus utt.) tas izmanto savas darbības uzturēšanai. Tā ir arī vielu un materiālu aprite vidē (t.i., uzņēmumā ienākošie resursi un produkti, piem., celtniecības materiāli vai energoresursi un izejošie, kā atkritumi, notekūdeņi, izmeši, kas rodas sadedzināšanas procesā). Tātad tas ir plašāks jēdziens, kas ietver arī izejvielas un resursu, atkritumus un enerģiju, kas iespējams tieši netiek paņemti vai radīti dotajā teritorijā un ne vienmēr atstāj sekas vai ietekmes tikai tajā konkrētajā teritorijā, kurā darbojas uzņēmums.

Kāds ir vides plāna uzdevums?
Vides plāna uzdevums ir palīdzēt īpašniekam veidot uzņēmuma darbību tā, lai pēc iespējas tiktu saglabāts dabiskais līdzsvars, kas pastāv dotajā teritorijā un arī globālajā vidē- tālu aiz uzņēmuma darbības robežām, kur vēja, ūdens un vielu aprites rezultātā var nonākt uzņēmuma radītais piesārņojums, vai ko var ietekmēt uzņēmumā izmantotie resursi. Uzņēmuma vides plāna veidošanas procesā būtu jāvadās no principa: ' Domā globāli, rīkojies lokāli!', kas nozīmē, ka jāapzinās savas darbības radītās ietekmes ne tikai mājas pagalmā, bet uz pasauli kopumā.

Kāpēc nepieciešams vides plāns?
Vides plāns ir nepieciešams tūrisma uzņēmumam, lai:

  • popularizētu savu vārdu un demonstrētu ilgstpējīgo domāšanu ne tikai par savu uzņēmējdarbību, bet par vidi ap sevi un pasauli kopumā, tādejādi piesaistot arvien vairāk tos tūristus, kuriem ir svarīga tīra un sakopta vide;
  • resursi (elektrība, siltums, ūdens) tiktu izmantoti saprātīgi un taupīgi, tādejādi ne tikai novēršot negatīvās ietekmes vidē, bet arī taupot savus finansu līdzekļus;
  • mazinātu atkritumu un notekūdeņu nonākšanu vidē un novērstu iespējamās soda sankcijas, kas varētu rasties no pretlikumīgām rīcībām ( atkritumu sadedzināšana, notekūdeņu izplūdes ezeros utt.);
  • izglītotu savus darbiniekus un apmeklētājus un celtu to vides apziņu.
Kāds ir vides plāna saturs?

Vides plāns sastāv no vairākām sadaļām, kurās loģiskā secībā tiek aprakstīta tūrisma mītnes/uzņēmuma situācija no vides viedokļa šodien, tiek iezīmēta vēlamā situācija nākotnē un dots apraksts pasākumiem un darbībām, kas jāveic, lai šo situāciju sasniegtu.

Vides plānā:

  • ir pausta uzņēmuma attieksme pret vidi, formulējot vispārīgo mērķi vai nākotnes redzējumu, ko tad ar savu darbību uzņēmums ir gatavs uzlabot vides / dabas aizsardzības jomā ilgākā laika periodā;
  • tiek dots uzņēmuma darbības un tās ietekmes uz vidi esošās situācijas apraksts un identificētas iespējas doto situāciju izmainīt uz labo pusi;
  • tiek definēti konkrēti, sasniedzami mērķi uzņēmuma vides snieguma uzlabošanā;
  • atbilstoši uzņēmuma iespējam tiek sastādīts iespējamo risinājumu saraksts, tie tiek sakārtoti prioritārā secībā, nozīmējot laiku, atbildīgo un resursus šo uzdevumu veikšanai;
  • tiek izvēlēti daži indikatori un paredzēts kontroles mehānisms vides plāna ieviešanas uzraudzībai;
  • tiek paredzēta informācijas izplatīšanas stratēģija.
Kā uzsākt vides plāna izstrādes procesu?

Vai vides plānu var izstrādāt pats uzņēmējs?
Vides plāns ir brīvprātīgs pasākums, ko izvēlas veikt uzņēmums, kas patiesi rūpējas par sava uzņēmuma tēlu un par vidi.Vides plāns lieliem tūrisma uzņēmumiem ( viesnīcām, kompleksiem, viesnīcu ķēdēm/tīkliem) var veidoties kā komplekss visaptverošs dokuments, kas ir daļa no uzņēmuma attīstības stratēģijas. Tā var būt kā viena no sastāvdaļām visas uzņēmuma vadības sistēmas sakārtošanai ar mērķi iegūt, piemēram, starptautiskas kvalitātes sertifikātu. Tad tā sagatavošanai visdrīzāk būs nepieciešams piesaistīt speciālistus vai vismaz konsultēties ar tiem par metodiku. Maziem un nelieliem tūrisma uzņēmumiem, tai skaitā lauku tūrisma mītnēm, vides plāns arī kalpo par pamatu savas saimniekošanas sakārtošanai un vadības kvalitātes apliecinājumu (dažāda līmeņa sertifikātu) iegūšanai.

Tomēr nav vajadzība pārspīlēt ar šādu plānu sarežģītības pakāpi un algot speciālistus, kas sagatavo plašus un neizpildāmus, saimniekam nesaprotamus plānus. Pats saimnieks, rūpīgi izvērtējot savu uzņēmumu un konsultējoties ar darbiniekiem, dažkārt arī speciālistiem, ja kāda no jomām viņam ir visai sveša, var sagatavot pietiekami labu un dzīvotspējīgu plānu.

!!! Visbiežāk tieši paša sagatavots plāns ir tuvāks, saprotamāks un pašam saimniekam daudz saistošāks no izpildes viedokļa.

Nevajag uztraukties, ja plānā nevarat aptvert visu. Plāns nav statisks dokuments, kuru uzraksta vienu reizi. Tas tiek pārstrādāts pēc laika, kad jau iegūta pieredze un zināšanas par sākotnējo izvēlēto pasākumu realizāciju.

Vides plāna izstrāde soli pa solim

Sagatavošanas fāze
Vides plāna sagatavošanas sākumā svarīgi ir sanākt visiem uzņēmuma patstāvīgajiem darbiniekiem un vadībai un kopīgi apspriesties, vai patiesi mūs tas interesē, vai mēs rūpējamies par vidi sev apkārt, vai mēs zinām, kādas ir mūsu darbības ietekme vidē? Visbeidzot uzdodot sev jautājumu- vai mēs gribam būt vēl labāki un esam gatavi šim darbam? Ja plāns tiek uztverts kā papildus slogs un uzņēmums tajā neredz savu labumu, tad visdrīzāk pasākums ir jāatliek.

Lēmumu pieņemšanas fāze
Pēc pozitīvām diskusijām svarīgi ir pieņemt skaidri formulētu vadības lēmumu, par ko zina visi darbinieki. Piem., ' Ar š.g. jūniju mūsu uzņēmums sāk darbu pie vides plāna sagatavošanas; šo darbu vadīs_____; katra darbinieka pienākums/loma ir _____; plāna sagatavošanas gaitā notiks sekojošais:_____'. Tālāko darbu pamatā organizē persona, kas ir nozīmēta par atbildīgo. Bieži tas ir pats uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmuma vides audits
Nākamais solis ir uzņēmuma vides audits jeb vides situācijas un uzņēmuma darbības raksturojums - pasākumu kopums, kura ietvaros tiek izvērtēts:

  • kādus resursus uzņēmums patērē un
  • kādus atkritumus, izmešus vai slodzes vidē tas rada.

Taču vispirms jāveic uzņēmuma darbības atbilstības vides u.c. prasībām pārbaudi, kas ietver visu dotajam uzņēmumam juridiski nepieciešamo un eksistējošo atļauju un līgumu esamības pārbaudi, tai skaitā līgums par atkritumu apsaimniekošanu, atļauja notekūdeņu novadīšanai, dažkārt būvatļaujas, ja darbi vēl ir nepabeigti utt. Nevajadzētu sajaukt šīs atbilstības pārbaudi un finansiālo dokumentu (nodokļu u.c. maksājumu) atbilstības pārbaudi, kas nav vides audita uzdevums.

Vides audita veikšanai ieteicams uzņēmuma darbību saskaldīt pēc iespējas sīkākos darbības blokos, lai varētu katru šo loģisko uzņēmējdarbības posmu / bloku izvērtēt atsevišķi. Tas arī padarīs procesu sistemātiskāku un novērsīs gadījumus, ka kādas būtiskas lietas tiek palaistas garām.

Uzņēmuma darbību var sadalīt pēc menedžmenta posmiem. Tipiski posmi, kas raksturīgi katram tūrisma uzņēmumam, ir:

  • reklāma un viesu uzņemšana;
  • mītnes uzturēšana, remonts un gatavošanās sezonai;
  • viesu ierašanās, transportēšana;
  • viesu izmitināšana;
  • viesu ēdināšana un citi pakalpojumi;
  • telpu uzkopšana;
  • izklaides, atpūtas organizācija;
  • citi pakalpojumi pēc pašu ieskatiem.

Savukārt katru posmu var tālāk sadalīt sīkākās aktivitātes un / vai vides sfērās skatīties uz resursiem un ietekmēm vidē, kas rodas tā ietvaros.

Katrā menedžmenta posmā var vērtēt, kādi ir nepieciešamie resursi, kas tiek patērēti, kādu tie atstāj ietekmi uz vidi ne tikai to lietošanas laikā, bet arī pēc tam, un, kas ir vissvarīgākais, skatīties vai iespējams to izmantošanu optimizēt: samazināt / dozēt vai aizstāt ar kaut ko citu- videi draudzīgāku.

Šajā etapā, iespējams, būs nepieciešams pakonsultēties ar, piemēram, Reģionālo vides pārvaldi vai citiem sev pazīstamiem speciālistiem, kas var kvalitatīvi novērtēt vides ietekmes apjomu un dziļumu. Vides resursu izmantošanas problēmas, kas tiek identificētas, nepieciešams sakārtot prioritārā secībā pēc kādiem konkrētiem kritērijiem, kurus var izvēlēties pats uzņēmējs.

!!! Tomēr par vienu no svarīgākajiem kritērijiem vides un resursu izmantošanas apzināto problēmu prioritizēšanai (Prioritizēšana- nozīmē apzināto problēmu vai risinājumu sakārtošana tādā secībā, lai ir skaidrs, kurš no jautājumiem ir svarīgākais un tāpēc risināms vispirms.) ir jāizvēlas ietekmes uz vidi (arī cilvēku veselību) būtiskums.

Svarīgi ir sākt risināt tos jautājumus un meklēt uzlabošanas iespējas tur, kur videi tiek nodarīts lielākais posts, parasti tūrisma mītnēs tie ir jautājumi, kas saistīti ar:

  • notekūdeņu kvalitāti un izplūdi virszemes ūdeņos;
  • atkritumu, īpaši sadzīves bīstamo atkritumu (baterijas, krāsas, eļļas, dzīvsudraba lampas, akumulatori, medikamenti utt.), apglabāšanu.

Nākamie pēc svarīguma varētu būt jautājumi, kas saistīti ar:

  • enerģijas un siltuma patēriņu, ja tas tiek ražots uz vietas;
  • dabas izmantošanu un piemēram, transporta radīto risku un piesārņojumu uz dzīvo dabu (zemi, augiem);
  • lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu;
  • veselībai un videi kaitīgu vielu / materiālu izmantošana celtniecībā, apdarē.

Un citi jautājumi, atkarībā no tūrisma mītnes atrašanās, izmēriem un labiekārtotības pakāpes.

!!! Vides audita rezultātā tiek sagatavots prioritāro problēmu saraksts.

Kur ņemt datus un informāciju?
Ja runājam par resursu izmantošanas taupīgumu, tad svarīgi ir apzināties izmantoto resursu apjomu, izmantošanas efektivitāti un vispārīgo dinamiku- kā izlietojums mainās pa gadiem/ sezonām. Bieži vien problēmu rada apstāklis, ka nav nepieciešamo datu par pašu uzņēmumu, jo vistipiskākās ir situācijas, ka ūdens skaitītāji nav ieviesti, elektrības patēriņam netiek pievērsta uzmanība un tas nav atsevišķi un pārskatāmi reģistrēts, atkritumu daudzumu neviens nav mērījis, tāpat netiek uzskaitīti patērētie mazgāšanas līdzekļi utt. Parasti lauku tūrisma uzņēmēji domā, ka viss, kas tiek darīts, tiek darīts pareizi un ekonomiski un labāk jau nav iespējams. Bieži prakse rāda, ka tā tas tomēr nav un ir iespējams atrasts nelielus, bet kopumā diezgan nozīmīgus ietaupījumus nesošus uzlabojumus ikvienā saimnieciskajā darbībā.

!!! Tāpēc vissvarīgākais uzdevums, ja tas vēl nav izdarīts, ir ieviests uzņēmuma resursu patēriņa uzskaiti.

Jābūt precīzai informācijai par to, cik tiek patērēts:

  • ūdens,
  • elektrība,
  • siltums,
  • saimniecības un ķīmiskie līdzekļi,
  • degviela,
  • papīrs u.c. resursi .

Cik tiek saražoti:

  • notekūdeņi,
  • atkritumi.

Daudzas lietas nav nepieciešams mērīt regulāri un pirkt iekārtas, kas to dara. Tā kā tūrisma mītnes resursu patēriņš ir proporcionāls viesu skaitam, tad vienkāršākā metode ir veikt dažus kontrolmērījumus sezonā dažādām apmeklētāju grupām un / vai dažādām aktivitātēm un tad pielietot vidējos rādītājus, izejot no apmeklētāju skaita, nodarbes veida utt. Kontrolmērījumus var veikt ar vienkāršām metodēm, pat spaiņiem. Energopatēriņa uzskaitei var izmantot ražotāju sniegtos datus par ierīču jaudu, nepieciešams tikai noteikt, kuras no ierīcēm tiek biežāk lietotas un cik ilgi. Šeit lietderīgi varētu būt šādi rādītāji / indikatori, piem., cik kopumā tiek izmantota elektroenerģija / ūdens / dažādi līdzekļi tūrisma uzņēmuma sezonā / gadā/ uz apmeklētāju.

No ekonomikas viedokļa svarīgi ir zināt izmantoto/ieguldīto resursu attiecību (mērvienībās vai naudas izteiksmē) pret saražoto produkciju- tātad tūrismā pret ieņēmuma 1 latu. Uzlabojot vides rādītājus un resursu patēriņu īsā laikā var redzēt arī pozitīvus rādītājus šim ekonomikas indikatoram.

Risinājumu meklēšana
Nākošais uzņēmuma vides plāna veidošanas solis ir dažādu iespēju vai risinājumu meklēšana identificētajām problēmām. Lai meklētu risinājumus, ir jāapzinās problēmas būtība- saknes. Kas tad rada doto problēmu?

!!! Visvienkāršākais paņēmiens ir vairākkārtīgi uzdot jautājumu par doto problēmu kāpēc?

Piemērs: problēmu analīzei un risinājumu meklēšanai.
Problēma - lielāks elektrības patēriņš uz vienu viesi nekā kaimniņam.
Kāpēc? 1. Mēs vakaros ieslēdzam visas lampas, kas ir mājās
1.1. Kāpēc? Mēs gribam, lai ir gaiši un mājīgi.
1.2. Kāpēc vēl? Tāpēc, ka istabās ir tumšs.
1.3. Kāpēc ir tumšs? Tāpēc, ka mums ir biezie aizkari, kas ir aizvilkti visu dienu un tapetes tumšās krāsās.
1.4. Kāpēc aizkari netiek atvilkti? Tie ir stacionāri piestiprināti.
1.5. Ko darīt? Mainīt aizkaru stiprinājumu.
Kāpēc vēl? 2. Mēs lietojam visās telpās 100W spuldzes.
2.1. Kāpēc? Tā tas bijis kopš laika gala un neviens nav iedomājies mainīt.
2.2. Ko darīt? Mainīt spuldzes koridoros un tualetēs uz 40W.
Kāpēc vēl? 3. Iespējams, ka ledusskapja dēļ, jo tas stipri rūc.
3.1. Kāpēc? Nav sen tīrīts.
3.2. Ko darīt? Atkausēt ledusskapi reizi 2 nedēļās un izslēgt to, kad nav viesu.

Šajā posmā ir svarīgi apzināties visus pastāvošos risinājumus, pat tos, kuru ieviešana uz doto mirkli var likties nepiemērota tehnisko iespēju vai izmaksu dēļ. Bieži vien, jau atmetot domu par kādu konkrētu risinājumu, kas sākotnēji liekas pārāk dārgs, mēs zaudējam labākos un īsā nākotnē ekonomiski izdevīgākos risinājumus. Lielākoties iespējas uzlabot vai mainīt tūrisma uzņēmuma vides sniegumu parādās sekojošos menedžmenta posmos.

1) Tūristu mītnes uzturēšana un remonts - tieši saistīti ar materiālu izvēli, ar siltināšanu, ar videi draudzīgāku ierīču uzstādīšanu utt. Auditu sāk no ēkas ārpuses un veic būvē izmantoto materiālu analīzi, galvenokārt pievēršot uzmanību faktam, vai celtniecībā nav izmantoti azbestu saturoši materiāli (šīferis, izolācijas plātnes u.c.), tāpat- vai nav pārmērīgs sintētisko materiālu (piem., polimēru plastmasas) pielietojums, un vai krāsas ir no pieejamām visnekaitīgākās (ūdens emulsijas un tml.). Kā pozitīvu jāuzsver dabisko materiālu izmantošanu ēkas būvē un apkārtnes iekārtošanā. Tālāk, virzoties uz iekšu, jāredz, kādi materiāli izmantoti ēkas iekšienē- aizkari, mēbeles, veļa, sienu apdare- kāds ir to sastāvs. Vai ir paklāji pie ārdurvīm, kas samazina netīrumu/putekļu nokļūšanu mājā. Kāds ir grīdas segums, vai netiek lietoti sintētiski un alerģiju izraisoši paklāji. Reāli lielākoties iepriekš minētie ir faktori, kas radīs ietekmes vidē tālākā nākotnē, taču atsevišķām lietām ir arī nozīme cilvēku veselības aizsardzībā.

2) Viesu ierašanās un transportēšana, uzņēmuma transports
Attiecībā uz sabiedriskā transporta izmantošanu, lai veicinātu tūristu videi draudzīgu pārvietošanās veidus, lielas iespējas Latvijas apstākļos nepastāv, taču svarīgi izvērtēt ir viesu izmantoto transporta līdzekļu ietekmi uz vidi- lai mašīnas netiktu novietotas tuvu akai, vai ir kādas ierīces / renes, kas savāc lietus ūdeni un tajā ieskalotās eļļas no mašīnu stāvvietas. Svarīgs aspekts ir mītnes piedāvātie transporta pakalpojumi lielākām grupiņām, kas dod papildus iespēju atbraukt līdz tuvējai pilsētai ar sabiedrisko transportu. Tāpat svarīgi ir izvērtēt paša uzņēmuma izmantoto transportu- kādu degvielu tas izmanto, cik bieži tiek lietots, cik efektīvi, kur tas tiek novietots ikdienā.

Jebkurā gadījumā jau reklāmā iespējams aicināt apmeklētājus ierasties lauku tūristu mītnē ar sabiedrisko transportu uz tuvāko apdzīvoto vietu, kur saimnieks noteikta izmēra grupiņu ir gatavs sagaidīt ar savu transportu. Mašīnas 'nepieejamība uz vietas' veicinās arī tūristu pārvietošanos tuvējā apkārtnē ar kājām vai divriteņiem. Svarīgs menedžmenta aspekts ir apmeklētājiem pieejama informācija par vietējo sabiedrisko transportu uz/no tuvākajām ( lielajām) pilsētām. Cits faktors, kuru vērts ņemt vērā, ir nepieciešamība optimizēt paša uzņēmuma transporta shēmu un braucienus, tā lai tiktu kombinētas vairākas vajadzības un nerastos lieki pārbraucieni un degvielas patēriņš.

3) Viesu izmitināšana
Pie viesu izmitināšanas iespējamas vislielākās uzlabojuma iespējas, tā kā resursu patēriņš un radītais piesārņojums vai slodze vidē ir tieši atkarīga no viesu skaita un veida/labiekārtojuma līmeņa, kādā viņiem iespējams uzturēties dotajā tūristu mītnē. Šo veidu var regulēt saimnieks, neuztraucoties, ka noteikti tiks ierobežotas tūrista vēlmes pēc augsta līmeņa labiekārtojuma un servisa. Labs palīgs tūristu audzināšanā un attieksmes veidošanā ir informācija par to, kā pēc ir nepieciešams šāds risinājums vai uzvedība. Tas noteikti mazinās iespējamo neapmierinājumu, pat pārvēršot to pozitīvā atbalstā. Gan viesiem gan saimniekiem ir jāapzinās, ka Pasaule un vide mums visiem ir viena!

Piemēram, ārvalstīs viesnīcās ir uzraksti, kas aicina apmeklētājus izmantot dvieļus vairākkārtīgi, jo katra dvieļa mazgāšana rada piesārņojumu ūdeņos. Tikpat labi jūs varat aicināt savus apmeklētājus apzināties, ka samazināts ūdens un mazgājamo līdzekļu patēriņš ir tieši saistīts ar ezera, kurā viņi peldas kvalitāti. Tāpat varat sniegt arī informāciju, cik akmeņogļu tiek patērēts un cik izmešu gaisā tiek radīts, ja viņi 10 minūtes bez vajadzības tur ieslēgtu lampu. Vai tā vietā, lai aizliegtu izmest atkritumus, sniedzat informāciju par to, cik ilgs laiks paiet, līdz vidē sadalās kāds atkritumu veids.

Šajā etapā ir svarīgi izvērtēt visus ar viesu izmitināšanu un uzturēšanos saistītos efektus- gan siltumu, gan ūdeni un enerģiju, kas tiek patērēta, gan durvju aizvēršanas un vēdināšanas praksi, gan to, kādiem apaviem viesi ienāk mājā un vai iespējams mazināt ienesto netīrumu daudzumu, gan vakaros piedāvātās nodarbes koplietošanas telpās- visam ir ietekme uz resursu izmantošanu, arī uz naudu un vidi.

4) Viesu ēdināšana un citi pakalpojumi
Pie viesu ēdināšanas un citu pakalpojumu sniegšanas svarīgi ir gan veselīga uztura aspekti, gan vides jautājumi, proti: gan izmantotie produkti un to iepakojums, veids, kā ēdiens tiek sagatavots un pasniegts, gan arī trauku mazgāšana un darbības ar pārpalikušajiem produktiem un atkritumiem.

Pie ēdiena sagatavošanas svarīgs ir enerģijas patēriņš un ierīces, kas tiek piedāvātas pašiem viesiem tā pagatavošanai vai uzsildīšanai. Bieži milzīgi elektroenerģijas patēriņi rodas tieši pie kafijas automāta un tosteru, kas ir ieslēgti visu brokastu laiku, nelietderīgas izmantošanas. Tāpat ekonomiju iespējams panākt pie piemērota tilpuma un siltumuzturēšanas kapacitātes trauku izvēles ēdiena gatavošanai un uzglabāšanai. Ne velti ārvalstīs populāras ir it kā tautiskās sedziņas vai cimdiņi, ar ko apsedz ēdiena traukus / tējkannas, līdz viesi ierodas brokastīs, kas nav nozīmētas uz konkrētu laiku. Būtiski ir arī izvēlēties ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas laiku pēc iespējas tuvu pašai ēšanas reizei, lai mazinātu nepieciešamību sildīt utt. Svarīgākais uzdevums ir samazināt nevis ēdiena apjomu, kas tiek pasniegts viesiem, bet gan pārpalikušā un neizmantotā ēdiena apjomu. Tāpēc nevajadzētu kautrēties noskaidrot no viesiem jau iepriekšējā vakarā, ko konkrēti viņi vēlēsies ēst.

Jebkurā gadījumā pārpalikušos produktus nevajadzētu izmest kopā ar citiem sadzīves atkritumiem - tos var izmantot mājdzīvniekiem vai likt komposta kaudzē, kuras izveide lauku mājas dārzā vai aiz saimniecības ēkas nerada nekādas problēmas.

Būtisks aspekts ir produktu iepakojuma daudzuma samazināšana, izvēloties produktus safasētus lielākos tilpumos / svarā. Pilnīgi nevajadzīga ' greznība' ir vienreizējie trauki jebkurā ēšanas vai atpūtas reizē, vai viena cilvēka devai safasētie produkti, tā kā prakse rāda, ka bieži no tiem veidojas arī neizmantotas atliekas.

5) Telpu uzkopšana un veļas mazgāšana
Telpu uzkopšanas laikā un veļas mazgāšanas reizēs tie izmantots ūdens, enerģija un ķīmiskie līdzekļi, kuru izlietojumam ir tieša ietekme uz vidi. Svarīgākais uzdevums ir samazināt nevajadzīgo šo resursu patēriņu, izvēloties optimālākas metodes un ieviešot taupības pasākumus. Ūdens izmantošanā ieteicama otrreizēja, piemēram, skalojamā ūdens izmantošana saimniecības vajadzībām, kas samazinātu tīrā dzeramā ūdens izmantošanu, tātad arī līdzekļus, kas centralizētā ūdens padevē tiek izmantoti tā attīrīšanai un ieguvei. No otras puses, samazinot izmantotā ūdens apjomu, samazinās gala rezultātā radušies notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijā vai vietējās attīrīšanas ietaisēs.

6) Izklaides, atpūtas organizācija
Daudz nelielu, bet vērtīgu uzlabojumu iespējams panākt, organizējot viesu atpūtu un izklaidi veidā, kas nenodara kaitējumu videi. Vispirms, saimniekam ir jāapzinās veids, kādā viņš šos pakalpojumus veido: kā tiek iekārtoti sporta laukumi, atpūtas vietas pie ezera, kā organizētas un labiekārtotas tūristu takas pa apkārtni, kādā veidā tur apmeklētāji pārvietojas utt. Pēc tam jāizvērtē, kā tūristi šos pakalpojumus izmanto - vai netiek radītas papildus, nevajadzīgas slodzes un riski vidē; piem., vai braukšana ar ūdens motocikliem neapdraud ezera iemītniekus, vai tiek respektētas arī citu atpūtnieku tiesības. Interesants moments, kuru bieži palaiž garām, ir trokšņa piesārņojums - pārāk liels un ilgstošs troksnis rada nevēlamas ietekmes uz dzīvo dabu un cilvēkiem. Svarīgs papildus aspekts pie atpūtas organizācijas ir nodrošināt, lai apmeklētāji neatstāj 'pēdas dabā'- jāiekārto atkritumu urnas un tualetes, ja atpūtas vieta ir tālāk no tūrisma mītnes.

Vides mērķu nospraušana
Uzņēmums savus vides uzlabojumu pasākumus (vides plāna realizāciju) var veikt dažādos veidos, taču mērķtiecīgāka resursu un laika izmantošana ir, ja pēc problēmu apzināšanas un sakārtošanas prioritārajā secībā uzņēmuma vadītājs ar savu komandu izvērtē, kādā, cik lielā mērā konkrētajā sfērā vides uzlabojumi būtu nepieciešami: tiek noteikti konkrēti uzņēmuma vides mērķi.

Mērķi var būt plašāki - tad runā par ilgtermiņa mērķiem vai vispārīgajiem mērķiem, kuru sasniegšanai vajadzīgi gadi, un tie var būt šaurāki vai pat ļoti specifiski - tad to sasniegšanai nepieciešamais laiks svārstās no dažiem mēnešiem līdz 1-1,5 gadiem. Kad mērķis ir sasniegts, to iespējams pārskatīt un definēt jau stingrākus, ar augstākām prasībām saistītus mērķus.

Mērķu definēšanas pamatā ir vispārīgā uzņēmuma attieksme pret vidi- tā teikt, uzņēmuma vides vīzija, kuru var noformulēt 1-2 teikumos, kuri apraksta, kādu uzņēmums redz vidi un resursu izmantošanu savā nākotnes darbībā, kā arī attiecības ar apkārtējiem uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem un viesiem.

Piemērs lauku tūrisma uzņēmuma vides vīzijai: 'Mūsu lauku tūrisma mītne 5-8 gadu perspektīvā redz sevi kā augošu un videi draudzīgu uzņēmumu, kas attīstās un darbojas sakoptā un ainaviski pievilcīgā vidē, kuru raksturo tīrs ezers un ar dabas daudzveidību bagātas apkārtnes pļavas un meži. Mēs uzņemam viesus, kuru izpratne un attieksme pret vidi ir saudzējoša un kuri ir gandarīti viesoties mūsu mājā un respektē tās izvēli dzīvot un strādāt videi draudzīgi.'

Ja ir skaidra uzņēmuma vides vīzija, tad var definēt mērķus, kas veicina šīs vīzijas sasniegšanu. Vispārīgā gadījumā vides mērķus var iedalīt pēc tā:

  • vai tie vērsti uz konkrētas problēmas / slodzes / resursu patēriņa samazināšanu;
  • vai tie vērsi uz konkrētas kvalitātes sasniegšanu.

Uzņēmuma vadītājs pats var izvēlēties, kāda veida mērķi viņam ir piemērotāki un izprotamāki ieviešanai. Mērķi var būt arī jaukti, taču saprātīgi un pareizi nosprausti mērķi atbilst sekojošām mērķu pazīmēm.

Mērķiem jābūt:

  • specifiskiem un precīziem konkrētajai sfērai;
  • tādiem, kurus varētu kaut kādā veidā kvantitatīvi izmērīt;
  • tādiem, kurus uzņēmums var reāli sasniegt;
  • tādiem, kuru sasniegšanai var norādīt konkrētu laiku.

!!! Mērķu definēšanai jāizriet no problēmu analīzes.

Piemēri: mērķu definēšana tūrisma uzņēmumā
1) Ūdeņu jomā.
Tūrisma uzņēmums vides audita laikā ir noskaidrojis, ka tā radītie notekūdeņi nonāk tuvējā grāvī, kas ir savienots ar ezeru un ezera krastos mītnes tuvumā ir raksturīgs liels aizaugums ar ūdens zālēm.
Vispārīgais mērķis (vērsts uz problēmas cēloni un vides kvalitāti) ir: novērst uzņēmuma radīto notekūdeņu piesārņojumu ezerā un panākt ezera ūdens kvalitātes uzlabošanos.
1.Specifiskais mērķis ir: līdz 2003.gada vasarai pilnībā novērst neattīrītu notekūdeņu izplūdi no vietējā skeptiķa.
2.Specifiskais mērķis ir: uz 2003.gada vasaru panākt ezera ūdens kvalitātes uzlabošanos līdz oficiālajiem peldvietu ūdens standartiem.
3. Specifiskais mērķis ir: pakāpeniski samazināt kaitīgo ķimikāliju ieplūšanu saimnieciskajos notekūdeņos. (Šajā posmā netiek noteikts, ar kādām metodēm tas tiks panākts. Tas ir vides plāna rīcības sadaļas uzdevums.)

2) Atkritumu jomā
Tūrisma uzņēmums vides audita laikā ir noskaidrojis, ka tā radītie atkritumi netiek pilnībā savākti un nogādāti apglabāšanai, kā dēļ rodas apkārtējās teritorijas piesārņojums.
Vispārīgais mērķis (vērsts uz problēmas cēloni un vides kvalitāti) ir: novērst uzņēmuma radīto atkritumu piesārņojumu apkārtējā vidē
Specifiskais mērķis ir: līdz 2002.gada rudenim nodrošināt pilnīgu uzņēmumā radīto atkritumu savākšanu un apglabāšanu atbilstoši likuma prasībām

2) Resursu taupības jomā ( piem. siltumenerģijas)
Tūrisma uzņēmums vides audita laikā ir noskaidrojis, ka tiek patērēts liels daudzums kurināmā un netiek optimāli izmantota saražotā siltumenerģija, jo telpas ir vēsas.

Vispārīgais mērķis ir: optimizēt siltumenerģijas izmantošanu uzņēmumā. 1.Specifiskais mērķis ir: līdz 2002.gada ziemai novērst siltumenerģijas zudumus ēkā.

Rīcības programma
Kad ir nosprausti mērķi, ir jāizvēlas no visiem iespējamiem risinājumiem tie, kas ir visefektīvākie un vistiešāk virza uz nospraustā mērķa sasniegšanu un saprotams- uz problēmas atrisināšanu. Protams, risinājumu izvēlē par kritēriju ir jākalpo arī šī risinājuma piemērotībai pēc izmaksām, pēc kādiem citiem specifiskiem apstākļiem. Parasti, izvērtējot vairākus iespējamos risinājumus, uzņēmuma īpašnieks izvēlas 1-2 risinājumus vai uzlabojumus, kas ir savstarpēji saistīti un dod vislielāko ieguldījumu problēmas atrisināšanā. Sakārtojot izvēlētos risinājumus sistemātiski- pieliekot klāt laika grafiku un atbildīgo par tā veikšanu, kā arī identificējot aptuvenās izmaksas un nepieciešamos resursus, mēs esam sastādījuši rīcības programmu, kas ir vides plāna sastāvdaļa. Lai uzlabotu plānošanas procesu, iespējams izmantot dažādas pašu veidotas tabulas, viens šāds tabulas piemērs ir dots.

Piemērs vides rīcības plāna kalendāram grafikam

Problēma / joma
Mērķis
Risinājumi
Laiks, kad izpildēms vai kontrolējami pirmie rezultāti
Nepieciešamie resursi
Atbildīgais par veikšanu
Materiāli, cilvēki, pasākumi
Nauda
I Notekūdeņu radītais piesārņojums 1. Līdz 2003. gada vasarai pilnībā novērst neattīrītu notekūdeņu izplūdi no vietējā septiķa 1. Uzlabot septiķa konstrukciju 2002. gada oktobris Celtniecības materiāli, līgums ar vietējo būvfirmu kredīts 200 Ls apmērā I. Celmiņš, par kredītu - D. Lapa
2. Izveidot filtrācijas dīķus aiz septiķa        
3....        
           

Monitorings un vides indikatori

Kad plāns ir sagatavots un nepieciešamais finansējums piesaistīts vai vismaz ieplānots uzņēmuma budžeta, tad jāsāk ar plāna īstenošanu. Oficiāli plāns stājas spēkā, kad uzņēmuma vadītājs ir to akceptējis (parakstījis) un tas ir darīts zināms darbiniekiem, kā arī atbildīgajiem par ieviešanu.

Plāna ieviešanas uzraudzībai / kontrolei vai monitoringam ir pielietojami dažādi paņēmieni. Tā kā šoreiz ir runa par vides plāna ieviešanu, tad bez vispārīgajiem kontroles mehānismiem, kā kvalitātes kontrole un atļauju saņemšana, darbojas virkne rādītāju, kuru izmantošana ļauj uzņēmuma vadītājam sekot līdzi tam, cik plāns ir efektīvs no vides viedokļa.

Plāna ieviešanas kontrole jāpārdomā un jāveido uz regulāra pamata. Lai gan tas nenozīmē, ka šādi mērījumi un kontrole jāveic katru dienu. Svarīgi ir pašiem noteikt šo uzraudzības procedūru biežumu, kas būtu ieteicams vismaz 3-4 reizes gadā, ja nav intensīvas un lielas tūristu plūsmas. Pārāk reta kontrole rada risku, ka tiek palaistas garām neievērotas būtiskas problēmas (piem., pēkšņi lieli ūdens zudumi, kas radušies ūdens caurules vai krānu bojājumu rezultātā u.c.)

Te runa ir par vides indikatoru pielietojumu. Vides indikatori ir rādītāji, kas ļauj konstatēt izmaiņas:

  • saistībās ar resursu un enerģijas izmantošanu;
  • saistībā ar radīto piesārņojumu un slodzēm, tai skaitā notekūdeņiem un atkritumiem,
  • saistībā ar vides kvalitāti, kuras dēļ tad visi šie pasākumi tika veikti.

Vides indikatoru mēs varam piekārtot katram mērķim vai arī problēmai, tā kā problēmas saglabāšanās pakāpe (piem., cik joprojām netīrs ūdens vai cik uz apmeklētāju tiek saražots atkritumu, vai tērēts mazgājamo līdzekļu) parāda vai mērķis ir sasniegts.

No plašāka indikatoru saraksta jāizvēlas daži visraksturīgākie indikatori, kas ļauj kontrolēt situāciju. parasti vienai vides jomai ( piemēram ūdeņi) vēlams atlasīt ne vairāk kā 2-4 indikatorus.

!!! Indikatoriem jā būt saprotamiem, izmērāmiem un tādiem, kas atspoguļo izmaiņas situācijā.

Vides indikatori ir tie rādītāji, kas uzņēmuma būtu regulāri jānosaka / jāmēra / jāaprēķina un jāreģistrē atsevišķā žurnālā, kas dotu iespēju novērot vides jautājumu attīstību uzņēmumā ilgāku gadu periodā. No otras puses, ne tikai progress jomās, ko mēra vides indikatoriem , ir svarīgs uzņēmuma vides snieguma apliecinājums. Arī bez īsā laikā jūtamām pozitīvām izmaiņām var secināt par uzņēmumu- vai viņā kaut kas tiek darīts vides labā, vai nē. Šādu vides stāvokļa reģistrācijas žurnālu klātbūtne ir viens no svarīgiem rādītājiem uzņēmuma attieksmei pret vidi un var tikt pietiekami augstu novērtēta no dažādu sertifikācijas komisiju puses.

Uzņēmuma stratēģija savas vides politikas popularizēšanai

Viens no uzņēmuma mērķiem, izstrādājot savu vides politiku un plānu, ir popularizēt savu tēlu, kā arī izglītot apmeklētājus, tāpēc vides politikas popularizēšana nav maznozīmīgs uzdevums.

Saņemts sertifikāts par augstiem vides sasniegumiem, neapšaubāmi ierindo uzņēmumu labāko sarakstā, taču tas vien ir par maz. Nepieciešams šo uzņēmuma attieksmi paust visās reklāmās un darbībās, ko uzņēmums realizē. Tāpat uzņēmumā jāpārdomā apmeklētāju neuzbāzīgi izglītošanas pasākumi, no kuriem visvienkāršākie ir:

  • informatīvi materiāli;
  • zīmes dabā;
  • pieejama periodika vides jomā;
  • bukleti, grāmatas, kas popularizē šīs lietas.

Lauku tūrisma uzņēmējam par savu jauno attieksmi jāpastāsta arī kaimiņu uzņēmējiem, tādejādi paplašinot domu biedru loku tuvējā apkārtnē un veidojot vietējo uzņēmējdarbības politiku videi draudzīgu.

Pielikumi

Vides plāna šablons lauku tūrisma mītnēm

Vides indikatori lauku tūrisma mītnēm

'Zaļā sertifikāta' demonstrāciju vietas - viesu mājas 'Zaķi' vides plāns

'Zaļā sertifikāta' demonstrāciju vietas - brīvdienu mājas 'Smiltēni' vides plāns

'Zaļā sertifikāta' demonstrāciju vietas - lauku mājas 'Mūrnieki' vides plāns

'Zaļā sertifikāta' demonstrāciju vietas - brīvdienu mājas 'Vējavas' vides plāns

[Printer friendly page]

Who's on-line

There are 4 unlogged users and 0 registered users online.


Login